Pasākumi

Tradicionāli kā katru gadu 10. novembrī tiek godināts Mārtiņš. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Šis ir laiks, kad vērojam laiku gaidāmajai ziemai, kad sākas ķekatu laiks un varam ļaut zemei uzkrāt spēkus nākamajam gadam.

Cēres pamatskolā skolēni tika aicināti piedalīties Mārtiņdienas konkursā un darināt mākslas darbus izstādei. Paveikto var apskatīt fotogrāfijās.

1.-3.klašu skolēni bija iemācījušies latviešu tautasdziesmas par Mārtiņiem.

Lasīt visu ziņu (40)

11.novembrī pie piemiņas zīmes Lāčplēša kara ordeņa un Triju zvaigžņu ordeņa kavalierim Jānim Briedim īsā svētbrīdī pulcējās Cēres pamatskolas 1.-3.klašu skolēni un skolotāji, lai pieminētu un atcerētos šīs dienas nozīmīgumu mūsu valsts tapšanā un patstāvēšanā. Vēsture faktus pastāstīja skolotāja Juta Reinsone. Katrs bērns aizdedzināja savu atnesto svecīti un novietoja zem piemiņas plāksnes.

Lasīt visu ziņu (13)

17.novembrī Cēres pamatskolā notika “Latvijas skolas somas” atbalstīts digitāls pasākums- koncertlekcija „Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”, kurā 1.-9.klases skolēni tika iepazīstināti ar Latvijas vēstures notikumiem laikā no 1986. gada līdz 1991. gadam, kas tiek dēvēts par Trešo atmodu, Dziesmoto revolūciju un Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku. Skolēniem tika pilnveidotas zināšanas un izpratne par vēsturiskajiem faktiem, veicināta piederības sajūta Latvijas kultūras mantojumam. Šis pasākums bija kā svinīgais koncerts par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai.                                                                           Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū aizvien spēcīgāk atdzima nacionālās idejas, kas pārauga vispārējā tautas atmodā. Kulminācija šai kustībai bija 1989. gada 23. augustā ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas kopīgi rīkoto akciju „Baltijas ceļš”, 1990. gada 4. maijā ar LPSR Austākās padomes deputātu balsojumu “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un vainagojās ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gada 21. augustā. Šis laiks tiek dēvēts arī par Baltijas valstu „Dziesmoto revolūciju”. Tā kā Latvijā daudzu dziesmu likteņi ir cieši saistīti ar visas nācijas likteni un daudzas no dziesmām padomju okupācijas laikā tika aizliegtas, par atmodas simbolu kļuva arī šo dziesmu atdzimšana jaunā kvalitātē. Par dziesmu varas virsotni tiek uzskatīti 1990. gada Dziesmu un deju svētki, kas vienoja visu kontinentu latviešus un iesaistīja neatkarību atbalstošos cittautiešus. Klausītāju tūkstošus pulcēja koncerti, kuros skanēja „Līvu” „Dzimtā valoda”, Rozenštrauha „Zilais lakatiņš”. Šie koncerti apliecināja gan tautas garīgo vienotību, gan vienlaikus bija politiska manifestācija, tautai paužot savu attieksmi pret tādām vērtībām kā brīvība, valstiskums, nācijas tiesības uz pašnoteikšanos.

Programmā bija iekļautas nozīmīgākās un simboliskākās atmodas laika dziesmas, kas savijas ar stāstu par to, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana. Skanēja Zigmāra Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un Jura Kulakova radītā mūzika Mikus Abaroniņa (vokāls), Artas Abaroniņas (multiinstrumentāliste), Jāņa Kalniņa (ģitāra), Jāņa Miltiņa (klavieres), Krišjāņa Bremša (bungas) izpildījumā. Koncertstāstu par neatkarības atgūšanu papildināja gan vēsturiski kino kadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. Interaktīvā  un aizraujošā programma skolēniem deva iespēju gan uzzināt ko jaunu, gan parādīt savas zināšanas un dziedāt visiem kopā.

Lasīt visu ziņu (4)