Jaunumi

20. decembrī Cēres pamatskolā svinēja Ziemassvētkus. Šī gada pasākums bija veltīts "Ziemassvētki latviskās tradīcijās".

Pasākums noritēja saimes istabā, kur bija arī ciemiņi (vecāki un radi). Vakaru vadīja saimniece Iveta un saimnieks Aivars ar savu saimi. Ieradās arī budēļi jeb ķekatnieki. Tika skandētas tautasdziesmas, minētas mīklas un izteikti pareģojumi un ticējumi. Atnākušie ķekatnieki izrādīja uzvedumus un dejas par latviešu tautas pasaku tēmām.

Visi tika cienāti ar Ziemassvētku vakaram raksturīgiem latviskiem ēdieniem.

Vakars noslēdzās ar bluķa vilkšanu un visu nedienu, nelabu darbu un lietu sadedzināšanu.

Tradicionāli bija klāti arī galdi skolas ēdnīcā, kur pēc pasākuma tika baudītas visu gādātās vakariņas. Pēc tam pārģērbšanās balles kleitās un tērpos, lai pēc direktores izsniegtajiem apbalvojumiem par labām sekmēm un dalību dažādos pasākumos, aizvirpuļotu dejās.

Lasīt visu ziņu (73)

19.decembrī Cēres pamatskolas mazie pirmsskolas bērni sanāca skolas zālē svinēt Ziemassvētkus! 

Vispirms bērni parādīja vecākiem apgūtās dziesmas, iemācītos dzejoļus un deju soļus īsā koncertā.

Pēc tam ciemos bija ieradušās peles un Ziemassvētku vecītis.

Lasīt visu ziņu (33)

12. decembrī projekta "Latvijas skolas somas" ietvaros Cēres pamatskolā noritēja Talsu novada muzeja nodarbība "NO TUMSAS UZ GAISMU". Skolēni paši varēja izliet sveces no bišu vaska un uzzināt par seniem apgaismošanas paņēmieniem un apskatīt senās ierīces, ko izmantoja gaismas radīšanai. Jautrībai vēl tika iepazītas vai atsauktas atmiņā vecās latviešu dziedamās rotaļas kā "Es ar savu cisu maisu", "Tūdaliņ, tāgadiņ", kurās kolēni piedalījās ar lielu aizrautību un azartu.

Bet vislielākais prieks par katra izveidoto vaska svecīti!!!

Paldies Talsu novada muzeja darbiniekiem par saturīgo izglītojošo nodarbību! 

Lasīt visu ziņu (38)

Novembra mēneša aktivitāte bija radīt pašiem savu mīļāko grāmatu varoņu attēlu galeriju. 

Skolēni zīmēja savus mīļākos stāstu un pasaku varoņus.

Pēc tam izspēlējām viktorīnu "Uzmini, kurš varonis ir šeit uzzīmēts, kurš ir to teicis, no kuras grāmatas tas ir, kas ir grāmatas autors, utt."

Bija jautri un interesanti!!!

Lasīt visu ziņu (15)

16. novembrī Cēres pamatskolas zālīte tika svinēta  Latvijas simtgades jubileja. Neskatoties uz to, ka pasākums notika plkst. 13.00., apmeklētēju bija ļoti daudz. Bija ieradušies gan vecāki, gan pagasta iedzīvotāji, gan viesi no Kandavas, un tas sagādāja patiesu prieku. Klātesošos  svinīgajā pasākumā sveica G. Cīrule , M.Jēce un I.Lazdāne.

Svētku režisore un ideju autore Evita Bērziņa pasākumu caurvija ar savām dzejas rindām, kuras bija veltītas tieši šim pasākumam. Latvijas simtgades stāsts no lielā simtgades kamola  tika atritināts pa posmiem, sākot no mūsdienām līdz  Latvijas  dibināšanai.  Latvijas likteņstāstu cauri visiem posmiem izdejoja Biruta Grīnberga. Pasākuma vadītāji Samanta Šulca un Gvido Bērziņš, kuri  īsi un kodolīgi raksturoja katru vēsturisko posmu, tādejādi atgādinot mūsu zemes vēsturi.

Šā laika posmā piedalījās pirmsskolas ansamblītis, skolēnu popgrupa un Cēres pagasta sieviešu vokālais ansamblis. Atmodas laika posmā teātra un deju pulciņa dalībnieki  paši iejutās  barikāžu dalībnieku  lomā. Pie ugunskura tika dziedātas un spēlētas atmodas laika dziesmas. Ar sarkanbaltām lentām tika izdejots tā laika nezināmais un baisais laiks. Teatrāli tika parādīts, kā tolaik drosmīgie barikāžu dalībnieki sargāja savu valsti – Latviju. 

Tautiski un patriotiski  veidots bija Latvijas „zelta” laika posms, kurš sākās ar "Nakts Zvaigžņu" deju,  kura simbolizēja tumsu, neskaidrību, latviešu tautas savstarpējo naidu un gaismas meklēšanu. To ar gaismas lukturīšiem izdejoja 7. – 8. klašu meiteņu deju kolektīvs. Sprīdītis - Andris Lagzdiņš aicināja visus atgriezties mājās un kopīgi rūpēties par mūsu zemi, savām mājām un Latviju, lai arī cik grūti tas būtu. Kopīgi ar  Aleksu un Robinu Valteriem Andris  spēlēja emocionālo „Fināla dziesma” melodiju, kura aicināja visus atgriezties mūsu zemē - Latvijā. Tam sekoja „Latvju saules deja”  3. – 7. klašu deju kolektīva izpildījumā, kura simbolizēja tā laika latviešu tautas vienotību, strādīgumu un valsts ekonomikas strauju augšupeju. Teatrāli dejā ar tautiskām jostām tika parādīti Latvijas tīrumi , no kuriem izveidojās akas zīme, tad saule.  Un  Latvija ir tai pašā viducī, un tā tur sauli savās rokās, bet apkārt ir laimīgā latviešu tauta.

Īpaši emocionāls bija   Latvijas dibināšanas posms, kad Latvijā bija karš, to Biruta izvingroja uz sava audžutēva Ēvalda Pīternieka izgatavotā kamola, skanot I.Kalniņa instrumentālajai mūzikai „Pūt vējiņi”. Noslēgumā viss izritinātais Latvijas liktensdziesmu kamols tika atkal satīts atpakaļ vienā lielā kamolā, skanot mūsu latviešu mīļākajai dziesmai „SAULE, PĒRKONS, DAUGAVA”.

Neizpalika arī lielā un garšīgā svētku kūka, ko, no vecāku sagādātajiem produktiem, no visas sirds bija cepusi Sanita Alehnoviča.

Tam sekoja Evitas lielais paldies visiem, kuri bija palīdzējuši šī pasākuma tapšanā, īpašs paldies Aivaram Rožinskim, Evijai Lazdānei  un skolēniem, kuri piedalījās šā pasākuma dekorāciju un tērpu tapšanā. Sirsnīgu un līdz asarām aizkustinošu paldies par izturību un pacietību skolotājai Evitai Bērziņai  skolēnu vārdā teica Elizabeta Heinsone.  Neizpalika arī sirsnīgie paldies no apmeklētājiem, un viņu sajūsmu asaras bija lielākais gandarījums. Bet vislielākais prieks par skolēnu un vecāku pateicību, jo tas dod prieku un vēlmi strādāt tālāk. 

Lasīt visu ziņu (51)